Izgudrot nozīmē redzēt no jauna. Izgudrotāji bieži iztēlojas jaunu ideju, redzot to savā prāta acī. Jaunas idejas var rasties, kad apzinātais prāts novēršas no tēmas vai problēmas, kad izgudrotājs koncentrējas uz kaut ko citu vai atpūšoties vai guļot. Jauna ideja var rasties zibenīgi — Eureka! brīdis. Piemēram, pēc gadiem ilga darba, lai izdomātu vispārējo relativitātes teoriju, risinājums Einšteinam pēkšņi nāca sapnī "kā milzīgs kauliņš, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu, milzīga Visuma karte iezīmējās vienā skaidrā redzējumā". Izgudrojumi var būt arī nejauši, piemēram, politetrafluoretilēna (teflona) gadījumā.
Ieskats ir arī būtisks izgudrojuma elements. Tas var sākties ar jautājumiem, šaubām vai nojausmu. Tas var sākties ar atzīšanu, ka kaut kas neparasts vai nejaušs var būt noderīgs vai ka tas var pavērt jaunu ceļu izpētei. Piemēram, plastmasas dīvainā metāliskā krāsa, kas iegūta, nejauši pievienojot tūkstoš reižu pārāk daudz katalizatora, lika zinātniekiem izpētīt tās metālam līdzīgās īpašības, izgudrojot elektriski vadošu plastmasu un gaismu izstarojošu plastmasu — izgudrojumu, kas ieguva Nobela prēmiju 2000. radīja novatorisku apgaismojumu, displeju ekrānus, tapetes un daudz ko citu (skatiet vadošu polimēru un organisko gaismu izstarojošo diožu jeb OLED).
Izgudrošana bieži ir izpētes process, kura iznākums ir neskaidrs vai nezināms. Ir neveiksmes, kā arī panākumi. Iedvesma var sākt procesu, taču neatkarīgi no tā, cik pilnīga ir sākotnējā ideja, izgudrojumi parasti ir jāizstrādā. Izgudrotāji bieži ir slaveni ar savu pārliecību, neatlaidību un aizrautību. Izgudrojumu idejas var izstrādāt uz papīra vai datorā, rakstot vai zīmējot, izmēģinot un kļūdoties, veidojot modeļus, eksperimentējot, pārbaudot un/vai veidojot izgudrojumu visā tā formā. Prāta vētra var arī radīt jaunas idejas izgudrojumam. Sadarbības radošos procesus bieži izmanto dizaineri, arhitekti un zinātnieki. Patentos bieži tiek minēti līdzizgudrotāji. Tagad cilvēkiem dažādās vietās ir vieglāk nekā jebkad agrāk sadarboties. Daudzi izgudrotāji reģistrē savu darba procesu – piezīmju grāmatiņas, fotogrāfijas utt., tostarp Leonardo da Vinči, Tomass Džefersons un Alberts Einšteins.
Izgudrojuma izstrādes procesā sākotnējā ideja var mainīties. Izgudrojums var kļūt vienkāršāks, praktiskāks, tas var paplašināties vai pat pārvērsties par kaut ko pavisam citu. Darbs pie viena izgudrojuma var radīt vairākus jaunus izgudrojumus. Pasaulē ir tikai viena valsts, kas piešķirs patenta tiesības izgudrojumam, kas turpina daļu no izgudrojuma iepriekš reģistrētā patentā – ASV.
Izgudrojuma radīšanu un tā izmantošanu var ietekmēt praktiski apsvērumi. Izgudrotāji, kas ir redzējuši, parasti sadarbojas ar tehniskajiem ekspertiem, ražotājiem, investoriem un/vai uzņēmējiem, lai pārvērstu izgudrojumu no idejas par realitāti un, iespējams, pat pārvērstu izgudrojumu par inovāciju. Tomēr ir izgudrojumi, kuru ražošana ir pārāk dārga, un izgudrojumi, kuru ražošanai nepieciešami zinātniski sasniegumi, kas vēl nav notikuši. Mainoties ekonomiskajai situācijai vai attīstoties zinātnei, šīs barjeras var noārdīties vai izzust. Taču vēsture rāda, ka izgudrojuma idejas pārvēršana realitātē ne vienmēr ir ātrs vai tiešs process, pat šausmīgiem izgudrojumiem. Bija vajadzīgi gadsimti, līdz daži Leonardo da Vinči izgudrojumi kļuva par realitāti.
Izgudrojumi var kļūt noderīgāki arī pēc laika, kad notiek citas izmaiņas. Piemēram, izpletnis kļuva noderīgāks, kad lidojums ar dzinēju kļuva par realitāti. Dažas izgudrojumu idejas, kas nekad nav realizētas patiesībā, var iegūt patenta aizsardzību. Izgudrojums var kalpot daudziem mērķiem. Šie mērķi var būtiski atšķirties un laika gaitā var mainīties. Izgudrojums vai tā tālāk izstrādāta versija var kalpot mērķiem, kādus tā sākotnējais(-ie) izgudrotājs(-i) vai pat citi, kas dzīvo tā sākotnējā izgudrojuma laikā, nav paredzējuši. Piemēram, apsveriet visus izstrādātās plastmasas veidus, to neskaitāmos lietojumus un milzīgo izaugsmi, ko šis materiāla izgudrojums joprojām piedzīvo šodien.
Izgudrojumi nonāk pasaulē dažādos veidos. Daži tiek pārdoti, licencēti vai atdoti kā produkti vai pakalpojumi. Vienkārši izstādot vizuālo mākslu, spēlējot mūziku vai uzstājoties, pasaulē tiek izplatīti daudzi mākslas izgudrojumi. Ticība izgudrojuma panākumiem var būt saistīta ar risku, tāpēc var būt grūti iegūt atbalstu un finansējumu. Dotācijas, izgudrotāju asociācijas, klubi un biznesa inkubatori var nodrošināt dažiem izgudrotājiem nepieciešamo mentoringu, prasmes un resursus. Lai izgudrojumu izplatītu pasaulē, bieži vien ir nepieciešama aizraušanās ar to un labas uzņēmējdarbības prasmes. Ekonomikas teorijā izgudrojumi ir viens no galvenajiem "pozitīvās ārējās ietekmes" piemēriem, kas ir labvēlīga blakusparādība, kas attiecas uz tiem, kas nav saistīti ar darījumu vai darbību. Viens no ekonomikas centrālajiem jēdzieniem ir tāds, ka ārējie faktori ir jāinternalizē — ja vien puses nevarēs izmantot dažus no šīs pozitīvās ārējās ietekmes ieguvumiem, puses saņems nepietiekamu atlīdzību par saviem izgudrojumiem, un sistemātiska nepietiekama atalgošana novedīs pie -ieguldījumi darbībās, kas noved pie izgudrojumiem. Patentu sistēma aptver šos pozitīvos ārējos efektus izgudrotājam vai citam patenta īpašniekam, lai ekonomika kopumā izgudrošanas procesā ieguldīs daudz optimālāku resursu.